Friends of Friends

plaukstu līnijas satumst
kā kalstošas upes atklājot
baltu un kailu
laika ieskrāpētu
dzīslu

tā ir vienīgā taka
pa kuru brienot manas pēdas
paliek tīrākas ar katru soli

ceļš pazīstamāks par pašas ādu
ceļš kas pats sev ir zīme un gals

es lienu kā balta čūska
es sekoju siltuma viļņiem
tie ved mani tev pa pēdām

es atrodu tevi vienu
visas takas izbeidzas šeit
uz maza soliņa
no kura var redzēt
sirdspukstu ausmu

http://www.punctummagazine.lv/2021/01/22/starptelpa/

Kopumā, kamēr cilvēki par spīti visam spēs saglabāt kompromisu pasaules problēmu priekšā, tikmēr cilvēcei ir cerība.

Tāpat kā ilgtspējīgās attiecībās, katra puse apzinās un pieņem, ka ne vairākumu, bet kaut ko no sevis kā 'individualitātes' zaudēs, tajā pašā laikā iegūstot pretī, ko daudz dziļāku un garīgāku.

Iemācīties runāt nevis strīdēties, klausīties un nemelot, saprast un mierināt savas emocijas, piedot un atvainoties, rādīt ar darīšanu, vienmēr izvēlēties kopību savrupības vietā, celties atkal un atkal, mēģināt vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz un tā līdz savu dienu beigām.

*

Tikai tad var pastāvēt demokrātija. Bet pasaulē, kur cilvēki viens otram vairs nepiekrīt par fundamentālām esības definīcijām, demokrātija var arī neizdzīvot. Arguably, pat lēnprātīga nostāja diskusijā par esībai dundamentālām lietām ir praktiski neiespējama, ja ne (atkarībā ar ko runā) psiha.

Ja cilvēce ir attiecības, tad es ceru, ka šis pārītis morāli pārvarēs savas atšķirības, un ļaus tām iedvesmot vienam otru uz ko radošu un uzmundrinošu, nevis viens otru nomušīs ar indi un dzelksni.

Demokrātijā vairums var lēnprātīgi spriest par to, vai pāriet uz Eiro vai nē. Bet kad runa ir par lietām, kas ir cilvēka esības pamatakmeņi, tad vienam būs grūti pieņemt to ko otrs ir lēmis.

Es, protams, ceru un gribu, lai pamatakmeņi būtu universāli un spoži savā tīrumā un skaistumā visiem. Bet pagaidām man šķiet, ka man pieder tikai viens mazs, noplucis akmentiņš, kurš valda par saticību un mīlestību par spīti visam. Un rādās, ka daudziem mīlestība kļūst arvien nesvarīgāka. Ja mums pazudīs tā, tad mēs nogrimsim ātri.

Es tomēr arī esmu optimistiska par cilvēci, un zinot, ka cilvēki nespēj pavilkt esību bez mīlstības, es paredzu, ka viņi tomēr varbūt untumaini bet meklēs kompromisu.

Jo nepiekrist otram ir viena instance, bet ieaicināt un nēsāt sevī smirdīgu puvekli naidu pret otru, ir pašam inde, ko tu paklausīgi sātanam malko katru dienu. Un tā ir diezgan speciāla darība, teju rituāls, kas ir jāatkārto un jāuztur konstanti, jātur saujā visiem spēkiem. Ne nejaušība vai jočiņš.

Ja tev šķiet, kā kāds ir dēmons, tad neskaties uz viņu, lūdz Dievu par viņu, un aši tad izliec viņu no sava prāta. Bet kur viņu liks demokrātija?

*

Bet es tagad domāju, pēc kādas abstraktās mākslas izskatītos demokrātija, kur valda tikai vairuma pamatakmeņi. Un ja cilvēki tik izmisīgi grib pieturēties pie demokrātijas, vai tad viņi atstātu citus karājamies limbo, vai izdzīvojot nepatiesu, aplauztu esību?

Vajag kaut ko labāku par demokrātiju, kas nav apspiestība. Kāda būtu pasaules kārtība, kur mazākums nezaudētu? Diemžēl man nekas cits nenāk prātā, kā totāla anihiliācija un haoss, jo diemžēl pie mazākuma vienmēr, kā likums cilvēku pasaulē, pieder visādi pabiru, kritušo, sunpurņu un nelīdzsvaroto voblu elementi. Es negribu baidīties pasaulē, kur daži likumi būtu balstīti uz sērijveida slepkavu vai maniakālu šizofrēniķu, pat ne skumju alkoholiķu vai hardcore weed stouneru preferencēm.

Mans secinājums ir, ka pasauli nav iespējams sadalīt, un pat kopsaucēji nav pietiekami, lai saglābtu situāciju.

Izrādās, ka nevienlīdzība ir pašas demokrātijas pamatakmens, kas to gremdē dziļāk haosa akacī.

*

Tomēr man ir arī optimisms, jo es ticu, ka Zemes esība ir tikai maza, krāšņa drumstaliņa. Un pat, ja viss apkārt sadrups un nogrims, es tikuntā prātā paturēšu savu mīlestības spožo oliņu.

atnāku mājās.
kaķis suni tualetē iespundējis.
kretīns.

Uztaisīju kalendāru 2021 gadam.
Viena A4 lapa, viss gads un vieta piezīmēm. Formāts odt (Libreoffice).
Iezīmētas ir karoga un brīvdienas. 15.04. - Talsu pilsētas diena.

Kalendārs 2021

Izdeva kārtējo niecību

Mūsu bērnudārzā šonedēļ ir bijis konstatēts covid, bet tas neko nemaina mums, pārējiem, kas ir veseli. Bērnudārzs ir vaļā un vecākiem ir dotas norādes, ka nav nepieciešams bērnus turēt mājās "vienkārši drošībai". Tā kā pacientu dati ir konfidenciāli, netiek izpausts, vai inficējies viens vai vairāki cilvēki un kuri tie ir.

Visiem vecākiem atgādināts par roku mazgāšanu un distanci, kā arī to, ka pat pie mazākiem simptomiem (iesnas utml) bērns ir jātur mājās. Tāpat viņi centīsies vēl vairāk laika ar bērniem pavadīt ārā.

Nu tā... man nu ir atzinums, ka ir vidēji smaga depresija un viegli izteikta robežstāvokļa personība. Par to viegli izteikto es gan nezinu, jo to, ka es "neizskatos pēc..." psihiatre izteica 10min pēc manis ieraudzīšanas. Tas liecina par diezgan nenopietnu un stereotipisku uztveri, bet galvenais, ka mana pašdiagnoze tomēr tagad ir konkrēti apstiprināta. Kāpēc svarīgi? Es gribēju arī profesionālu skatu no malas, tāpēc ka man jau interesēšanās par šo "personības nekārtību" ir daudz palīdzējusi sevi saprast. Galvenokārt saprast, kā es nonācu pie tā, pie kā nonācu. Kāpēc nepareizas un pārmērīgi lietotas zāles izsauca man tik neadekvātus un galvenais - ļoti specifiskus - atmiņas traucējumus un vispārēju apjukumu, kas tika translēts kā speciāla, ļaunprātīga manipulācija. Tā kā kaut ko tādu es par sevi vairs dzirdēt nevēlos nekad, tad nopietni esmu ķērusies pie izpētes, mācībām un pārmaiņām. Tuvākajos mēnešos, kad būs nosegti visi izdevumi par pārvākšanos (trūkst dažu ļoti vajadzīgu mēbeļu un iekārtu, dekorēšana šobrīd ir otrā plānā), pieteikšos arī pie psihoterapeita.
Jūtos atvieglota, ka diagnoze ir uzstādīta, ka tā man jau palīdz sevi saprast, arī saprast kā es izskatos no malas un kāpēc saņēmu tik naidpilnu uzmetienu tieši pēc solījumiem vienmēr būt man blakus, lai kas notiktu. Netaisos vairs nevienu ielaist savā dzīvē tā, kā to darīju iepriekš, lai gan šī apņemšanās var mainīties, taču man ir palikuši vēl mīļi cilvēki un var uzrasties citi. Es negribu viņus sāpināt, un negribu, lai viņi sāpina mani.
Es ticu, ka būs labāk.

kāds var man izstāstīt kāpēc parādījušās tās Bernie Sanders memes, kurās viņš sēž ar izrakstītiem cimdiem un masku?

Starp citu, tas varētu dažus šokēt, bet Dieva nav.

Kāpēc gan nevarētu būt agresīvais alkoholiķis Juris, kurš regulāri iekausta vienmēr biklo un kautrīgo Pēteri? Nudien, es tam neredzu nekādus šķēršļus.

Nāktonē bērnus audzēs fermās. Tradicionālajā "ģimenē" audzināts bērns ir pakļauts pārāk daudz riskiem. Piemēram, neviens bērns nav pelnījis tikt izaudzināts par homofobu.

Gribu mazliet piebilst vakardienas Satori diskusijas sakarā. Jau sešus gadus mācu studentiem literatūras vēsturi, regulāri runājam par Moljēra "Tartifu", arī šodien bija eksāmens. Tartifs ir svētulis un liekulis 17. gs. Parīzē un apved ap stūri Orgonu, kurš ne vien laipni uzņem Tartifu savās mājās, bet nolemj atdot viņam arī savu īpašumu un meitu par sievu, kā arī netic, kad ģimene mēģina viņam atvērt acis. Viens no jautājumiem, kas šai sakarā tiek uzdots studentiem, ir, kā Orgons, kas citādi ir diezgan gudrs un veiksmīgs cilvēks, uzķeras un ļaujas Tartifa manipulācijām. Viena no izplatītām un ticamām atbildēm ir, ka Orgons tiecas pēc kaut kā augstāka. Viņam apkārt ģimene nododas laicīgām izpriecām, kamēr Orgonam dzīves vidū nepieciešamas dziļākas vērtības. Savus ideālus viņš projicē uz Tartifu un notic, ka Tartifs patiešām ir tik cēls, kā tas izliekas.
Manuprāt, konservatīvie spēki dalās Orgonos un Tartifos. Pirms gandrīz trīsdesmit gadiem, kad kļuvu par kristieti, ļoti dusmojos, kad mani vecāki, agnostiķi un humānisti, norādīja uz kristiešu liekulību. Tikai daudz vēlāk sapratu, kas ar to ir domāts, un ka liekulība var būt arī neapzināta.
Arī Agnese Irbe vakar nesaprata, kāpēc runāju par t.s. "ģimenes" trūkumiem pagātnē, vai kāpēc Juris Cālītis uzsver, ka moralizētāji paši ir grēcinieki - lai kā tas atceltu morāles standartus. Taču daudz vairāk morālas tīrības ir praktiskā mīlestībā, un standarti ir cilvēka sirdsapziņā, ja neesi Tartifs, kas to nedzird. Un Tartifu apmuļķoti Orgoni ir tikpat bīstami kā Tartifi, jo viņiem ir vara - lugā Orgons, Tartifa apmāts, gandrīz pazudina visu savu ģimeni.

Šorīt pēc dēla aizvešanas iegriezos vietējā kafejnīcā. Kā nekā piektdiena, un biju solījis sievai atnest kruasānus. Gan ārā pie galdiņiem (te ir +5), gan iekšā sēdēja cilvēki. Es teiktu, diezgan daudz. Nu ne tā, ka pārbāzts, bet gandrīz visi galdiņi aizņemti. Viņiem te ir brokastu piedāvājums, tāds komplekts, tur putra, vārīta ola, kafija un kaut kas vēl. Viss legāli un pēc noteikumiem, jo pie viena galdiņa drīkst būt ne vairāk kā četri cilvēki, un nebija arī.

Kā jums tur Latvijā?

Lūdzu, iesakiet labu psihiatru, kas spēj komunicēt ar klientu angliski!

Cik bieži cilvēkus nogalina no jumtiem krītošs ledus? Man tagad ir jauna fobija. Vakardienas izskrējienā pāris soļus pirms manis pēkšņi nogāzās milzu ledus blāķis. Pārvietojos uzmanīgi, pēc iespējas tālāk no māju sienām, vēroju, kuras vietās jau kaut kas kritis, bet šis tāpat mani pārsteidza nesagatavotu.

Kad pandēmija būs garām un putekļi nosēdīsies, es ļoti gribētu, lai mūžīgais dzinulis pēc naudas kā sasniegumu mērvienības pārtaptu par ko vērtīgāku, nozīmīgāku.
Purpose economy, my dear friends.

Mirušās krustmātes kaķis ir pārcēlies uz manu vecāku mājām. Tas staigā pa istabām un izsaka neapmierinātību, ka netiek pienācīgi barots un paijāts (tas ir, ne visu laiku).

Ir kaut kas sildošs skatīties, kā kaķis visbiežāk mēģina ierausties tieši mana tēva klēpī. Tēvs allaž ir bijis kategoriski pret jebkādu mīļdzīvnieku ieviešanu mājā, bet tagad viņa pretošanās kaķa centieniem nav rezultatīva, un laiku pa laikam kaķis tomēr uzvar.

Palasīju drusku šo šausmu stāstu par Zviedriju.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/slepenais-eksperiments-ka-zviedrija-tika-parbaudita-teorija-par-pula-imunitati-pret-covid-19.a389121/

Autori nu gan pacentušies savākt no viskautkurienes info druskas un vārīt no tā visa vienu zupu. Tas nekas, ka krietna daļa avotu ir second hand (ne zviedru), tāpat arī avotos izdarīti vieni secinājumi, bet šie autori no izķeksētajām druskām izdara citus secinājumus.

Var jau spekulēt, protams, tas nav nekas aizliegts.

Taču viena vieta tekstā man iedūrās acīs. Proti, par šībrīža ierobežojumiem.

"Pirms Ziemassvētkiem valdība ieviesa papildu ierobežojumus, kuri būs spēkā līdz 24. janvārim – restorānā pie viena galdiņa nedrīkst atrasties vairāk par četriem cilvēkiem, aizliegts pārdot alkoholu pēc pulksten 20, tirdzniecības centros tiek ierobežota cilvēku plūsma, skolās mācības notiek attālināti, slēgtas pirtis, muzeji, sporta klubi un citas sabiedriskās vietas, kuras nesniedz pirmās nepieciešamības pakalpojumus."

Daļa no rakstītā ir korekti fakti. Bet ir lietas, kas ir totāli garām, turklāt autoru lažas nodod viņu pašu norādītais avots, kas ir oficiāls zviedru iestādes paziņojums angļu valodā: https://www.krisinformation.se/en/news/2020/december/tightening-restrictions-before-the-christmas-weekend

Ieraudzījāt, kur ir lažas? Ja nē, es varu palīdzēt.

Vispirms ne tik būtiskās. Aizliegums pārdot alkoholu ir restorānos un krogos. Pārtikas utml veikalos vieglo alu un sidru es varu pirkt līdz pat veikala cietvēršanai. Stiprāku alkoholu nemaz nekad vēlāk par 19iem nav bijis iespējams nopirkt, turklāt tikai valsts monopola veikalos. Tālāk, tas par cilvēku plūsmas ierobežošanu izklausās ļoti neskaidri, un vairāk restriktīvi nekā tas, ko autoriem bija slinkums saprast un tulkot - "The maximum number of people who visit shopping centers, larger stores, gyms, etc. is limited."

Tagad par būtiskajām lažām. Skolās mācības notiekot attālināti. Skolās? Tiešām nevarējām pacensties un uzrakstīt, ka runa ir par vidusskolām? Pamatskolās šeit vēl nevienu brīdi nav bijušas attālinātās mācības. Tālākais teksts par sporta zālēm utml vispār ir pataisīts par absurdu pārspīlējumu. Autori totāli ignorē avotā rakstīto, ka tas attiecas uz valsts, reģionu un pašvaldību pārvaldītajām telpām. Tās ir, piemēram, treniņu zāles sporta komandām, bet ne jau privātās sporta zāles, uz kurām staigā tādi ierindas pilsoņi kā es. Varu apliecināt, ka man zināmās sporta zāļu ķēdes visas ir atvērtas apmeklētājiem.

Arvienvārdsakot, autori ir stipri vienkāršojuši un pārspīlējuši, kā arī nav izpratuši šīs valsts kontekstu. Skumji, ka tādas lažas taisa sabiedriskajā medijā...