Friends of Friends

Vienīgais pozitīvais moments nākšanā uz biroju ir tas, ka tad es satieku savu foršo indonēziešu kolēģi ar kuru visu dienu rēkt par mūsu stulbajiem jokiem.
Ja jūs esat redzējuši Karali Lauvu, tad mēs varētu easy ierunāt/ieskaņot hiēnu smieklus.

tāda diena. bija tā, ka priekšnieks piezvanīja kaut ko padirst par vienu komercīrnieku, bet, tā kā man bija 15 minūšu pusdienpauze un pilna mute salātu, es, fiksi sagremoju, cik spēju, un pacēlu trubu ar - pardon, man pilna mute, jo vēl esmu pusdienās, whatš up? uz ko viņš skarbā tonī - un?! man par to tagad tev atvainoties?! uz ko man atkal pretfrāze izlēca - ahā, ok, man varbūt vispār tad pusdienas neēst, jo, nu, moška tu atkal neomā zvanīsi?!
reāli besīt jau sāk šitā žults izliešana. manā iestādē viss ir kārtībā, bet nēēēē, vot vajag kādu sūdu atrast par ko piekasīties, jo nevar taču tā būt, ka viss ir labi. pēdējā laikā jau pārāk bieži. bet nekas. man būs drīz vaļinājums uz divām nedēļām, un tad priekšnikes brauc prom, arī laikam uz divām nedēļām. mēnesi būs miers. jo no tāluma daudz vieglāk tolerēt :D

bet! pagājušais vīkends tā iespārdīja, ka es vēljoprojām laikam mēģinu izbrist no sestdien izdzertās mohito upes.

https://jessicar.substack.com/p/theres-been-a-44-increase-in-death


VAERS ir tikai aisberga virsotne. Var reizināt ar arbitrāru ciparu un būs tuvāk patiesībai, jo underreportingu, blakus parastajiem slinkuma iemesliem, protams, ieskauj arī cilvēku, īpaši ārstu nevēlēšanās uzņemties "antivaxera" lomu un čakarēt sev dzīvi/karjeru.

https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=4125239


For every 6.4 people moderna kept out of hospital for covid, it inflicted 15.1 serious AE’s.
For every 2.3 people pfizer kept out of hospital, it inflicted 10.1 serious AE’s.

Nu un problēmas ar menstruālajiem cikliem un spermām.
https://www.dovepress.com/menstrual-symptoms-after-covid-19-vaccine-a-cross-sectional-investigat-peer-reviewed-fulltext-article-IJWH
https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/andr.13209

Superīgas 'zāles'.

Bet te jau mums arī beidzot godīgi pasaka, ka tas viss bija bāzēts cerībā, nevis zinātnē.

vispār netālu no mana dārza sev džrziņu ir ieviesis viens augu slepkava. nu citādāk viņu nosaukt nevar. pirmais, kas ar teritoriju tika izdarīts, bija visu nolīdzināt līdz ar zemi. visi kociņi, krūmiņi nolikvidēti. viss nolīdzināts kā futbola laukums. tad šogad apkārt tika aplikts žogs. tālākais - no apkārtesošajiem pamestajiem dārziņiem tiek rakti ārā krūmiņi un kociņi un stādīti iekšā (i jemu krasivo buģet). kā tas notiek - tiek sagaidita karsta saulaina diena. tad izrakti laksti un iestādīti (tā, ka saknes kakliņš centimetrus piecus virs zemes), un aplieti. tas viss tiek darīts dienas vidī, kad vislielākā svelme. pēc tam cilvēks pazūd uz nedēļu, divām. kad ierodas, konstatē, ka iestādītie kociņi un krūmiņi nav iesakņojušies. ņem iet un rok ārā, un stāda vietā jaunus. un atkal pazūd. šitā jau kādas četras lazdas ar sarkanajām lapām noslaktētas, kādas sešas maijrozītes. Rosa ugrosa šadu dārzkopības pieeju ir izturējuse. pāris upenes viņam izskatās, ka vēl velk savu dzīvību... bet nu skumjš skats tur staigājot. tās tukšās bedres, kur reiz bija augi un tie sakaltušie kāti ceļmalas grāvī... lupīnas arī šādu pieeju izturēja. nu šitāds jau tikai invazīvās sugas var audzēt. un krasivo viņam buģet. bet nu pīzģets...

R. riktīgi nosmējās, kad es viņam pateicu, ka latviski jet ski ir ūdens motocikls. Es, savukārt, līdz šodienai domāju, ka jet ski ir ūdensslēpes (jo vispār galīgi neinteresējos par ūdens sporta veidiem līdz šim).
Tagad iemācījos:
ūdens slēpošana - water skiing
ūdens motocikls - jet ski.

Vispār, braucot pāri Solentai uz salu un skatoties uz 2 ūdens motocikliem, izdomāju, ka gribētu pamēģināt ar tādu pabraukt, ar ūdensslēpēm gan nekad.

ir šeit mūsu vidū kādi avantūriski ķīmiķi parfimēri, kas gatavi sadarboties mākslas projektā?

Man ik pa laikam patīk pavērot dažādus sportus. Tomēr jau sen esmu domājis, ka es ar lielāko prieku būtu gatavs mainīt visus Latvijas čempionus un izcilniekus, nu, tā, lai mums nebūtu neviena čempiona un medaļnieka pilnīgi nevienā sporta veidā pret to, lai mums būtu fiziski un garīgi vesela nācija. Patiesībā būtu dīvaini, ja kādam būtu pretējs uzskats. Otra galējība ir virkne izcilu sporta profesionāļu, čupa kausu un medaļu, un nācija, kas tos vēro televīzijā ēdot visādus sūdus un resnējot. Pagaidām esam tuvāk tam otrajam variantam. Pēdējā laikā šai atziņai ir pievienojusies vēl viena. Tas saistībā ar bokseri-sūdugalvu un hokejistu, kurš dodas spēlēt pie rašistiem. Es labprāt šos visus sporta izcilniekus ar lielāko prieku iemainītu pret tik pat izciliem speciālistiem Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pret tādiem, kuriem nedod medaļas un kausus, neraksta dzeltenajā presē, bet kuri izcili izdara savu darbu, no kura ir kaut kāda jēga.

1983 var maksāt ar karti?

Mani mīļie bērni ir pasākuši mani vakaros vest peldēt. Vakar sagribējās raggajungle peldot paklausīties, nokačāju randomu mixteipu un, saulaino ritmu pavadīts, priecīgi metos plunčāties. Karjera pašā viducī atgūlos uz muguras atvilkt elpu un secināju, ka ir lieliska iespēja dejot, atrodoties horizontālā stāvoklī. Redzes lokā tikai debesis. Forši izdancājos :D

Nez, Oskars Milošs jau laikam nav tulkots latviski ārpus Andra Dzenīša kameroperas "Tavas klusēšanas grāmata", kas žēl.


Tukšās zemes / Les Terrains vagues

Bet no manas pelniem bagātās Lietuvas līdz Rumelas elles aizai
No Bovstrītas līdz Marē un no bērnības līdz sirmam vecumam

Es mīlu (tāpat kā es mīlu vīriešus, ar vecu mīlestību,
Žēluma, dusmu un vientulības novalkātu) šīs aizmirstās zemes

/Mais de ma Lithuanie cendreuse aux gorges d’enfer du Rummel,
De Bow-Street au Marais et de l’enfance à la vieillesse

J’aime (comme j’aime les hommes, d’un vieil amour
Usé par la pitié, la colère et la solitude) ces terrains oubliés


-----------------
Nepabeigtā simfonija / Symphonie inachevée

Tu pārāk maz mani pazini tur, zem soda saules,
Kas savieno cilvēku ēnas, bet nekad viņu dvēseles

/Tu m’as très peu connu là-bas, sous le soleil du châtiment
Qui marie les ombres des hommes, jamais leurs âmes

/Oskars Milošs
https://satori.lv/article/zem-soda-saules
http://www.paradis-des-albatros.fr/?poeme=milosz/les-terrains-vagues

https://www.theguardian.com/world/2022/jul/02/it-felt-like-history-itself-48-protest-photographs-that-changed-the-world

Par viņu vācieši smējās... https://twitter.com/JasmineLexton/status/1543865140160118784

Es man šķiet esmu gatava uzupurēt visas romantiskās fantāzijas par laukiem, jo mani ir apsēdušas mistiskas pumpas.

Sākumā es domāju, ka tas ir no trīs nedēļām moskītu vilnī, bet vairs neesmu tik droša. Jau 3 dienas esmu atgriezusies Snaresbrook bedroom, un piecas dienas vairs neesmu Latgales nekurienē, bet mani tikuntā vajā niezošas randomizētas pumpas uz rokām, sāniem un pleciem. Plus daudzas no viņām nāk pārītī pa divi.. manas teorijas līdz šim ir: zirnekļu kodieni, blusas, bed bugs, vai kaut kādas sīkas mistiskās mušiņas. Esmu pārbaudījusi visas atvestās mantas, bet viss izskatās tīrs un drošs, tāpēc vienīgās iespējas paliek, vai nu lauku matracis, vai kaut kas sabiedriskajā transportā. R un mamma uzstāj ka tie ir moskīti, un ka viņiem tāpat, bet es nekad tādu moskītu slaktiņu neatceros, un kurš loģisks moskīts kož pārītī pa divi. Plus, kuri loģiski moskītu kodumi parādās ar 2-3 dienu novēlošanos.

Daba ir stulba, es mūžīgi vēlos dzīvot pilsētas drošajās betona rokās.

Rīt uz darbu būs jāvelk blūze ar garām rokām, lai vēl nepadomā, ka man ir pērtiķbakas.

Sviesta beka trāpa mērķī

Ingmārs tik normāls.

īsi par sestdienu (cerams, ka vēlāk būs garāk) -

kaķ: sooo, sanāk pieci tilti un neviens jēzuliņš!
VZ: es saku, es aizgāju ateistos un man pohuj!
kaķ: ā-ha :D
VZ: to be fair, es tā izlēmu tikai pēc gājiena.
kaķ: ok :D

Ņemot vērā, ka ārā pa brīvdienām bija neciešams laiks, noskatījos JRT filmu desmit sērijās "Aģentūra":
https://agentura.jrt.lv/

Skaidrs, ka neko nemaksāju, skatījos savā TV bez maksas (Helio laikam). Tagad varēšu kādu laiku neiet uz JRT. Nav jau tā, ka līdz šim tā daudz gāju, bet tagad būšu uz smuko aktierīšu sejiņām paskatījies, kādu laiku man pietiks. Jo īsti nekas jau tajā seriālā nenotiek. Desmit sērijas, katra pa stundai, sižeta pietiek vienai pilnmetrāžas filmai, ne vairāk. Viss pārējais ir tikai tāda JRT aktieru vērošana. Seriāls, kurā ir forma, bet maz satura. Bet man patīk, ka kaut kas tāds ir tapis, jo uzfilmēts smuki, kvalitatīvi. Patīkami vērot. Izskatās arī puslīdz īsti (ja neskaita to, ka filmas aktieri ir ļoti atpazīstami aktieri). Reālas vietas Rīgā. Ne tik samocīti dialogi, kā bieži ierasts. Prieks par labi padarītu darbiņu. Neesmu nekāds teātroloģijas experts un man arī nav izglītības šajā jomā un varbūt nemaz nedrīkstu tā izteikties, bet man šķiet, ka tā aktrise, kura tēloja pazudušās sekretāres māsu tēloja ļoti sūdīgi. Vēl, nesaisīti - baigi nepatīk tā mode, ka mūsdienās cilvēki nesā tos nesmukos "viedpulksteņus". Keišam uz rokas kaut kāds Garmin Forerunner laikam. Vai kas tamlīdzīgs. Nu, nesmuki, nesmuki. Nopērciet sev labāk gaumīgu Seiko vai Citizen, paliks vēl nauda pāri.

Tā dīvainā sajūta, kad iemet jaunā situācijā kā ūdenī, lai iemācītu peldēt, un no Tevis uzreiz jau mācās citi. Koncentrēšanās un improvizācijas šķietamais vieglums atraisa endorfīnus(?).

Šī laikam bija ātrākā piedzīvotā drošības kontrole - mazāk kā 5 min.

Amsterdama gan ir pilnīgs pizģec, moš iepriekšējā vakarā jāierodas :D
Tur gan tagad ir tā, ka, ja esi agrāk par 4h pirms lidojuma, tad nelaiž uz departures drūzmēties.

Pagāšnakt sapņoju, ka zobārsts uzlicis priekšzobam palielu plombi un tā sadrūp kā veca krāsa. Skatījos spogulī un priecājos, jo viss it kā bija ok.
Plombe tiešām bija liela. Apmēram vienas cigaretes tabakas daudzums. Uzliku uz plaukstas un nobildēju. Turklāt, zobārsts tur bija ielicis arī pērli un divas Valmieras stiklašķiedras bumbiņas.

Ja nu kāds nezin kā tās izskatās:
https://www.eliesma.lv/sites/default/files/dsc_0011_1.jpg